Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam. Līdz ar to uzņēmējiem nākas apsvērt alternatīvā finansējuma iespējas tirgū.
Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.
Jūlijs bija pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.
Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums.
Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu – 457 miljonus eiro.
Kopumā grantus saņēmuši vairāk nekā 10 000 uzņēmumu (pieteikumus iesnieguši ap 13 000). Tas liecina, ka līdzekļu pieejamība finanšu plūsmas nodrošināšanai izrādījies ļoti noderīgs rīks uzņēmējiem – īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā. Lielajiem uzņēmumiem šis atbalsta instruments varēja būt mazāk pievilcīgs noteikto maksimālo finansējuma griestu dēļ – grantu varēja saņemt apmērā līdz 100 000 eiro mēnesī.
Jau sākot no maija, grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai vairs nav pieejams 54 nozaru uzņēmumiem, kuru darbība iepriekš netika ierobežota un kuri var īstenot pilnvērtīgu saimniecisko darbību. “Lursoft” aprēķinājis, ka šo nozaru vidū visaktīvākie apgrozāmo līdzekļu grantu saņēmēji bijuši inženierbūvniecības jomā – konkrēto atbalsta formu saņēmusi desmitā daļa no visiem nozares uzņēmumiem, turklāt šie uzņēmumi nomaksājuši nodokļos 17,7% no kopējās nodokļu summas, kuru pērn valsts kopbudžetā samaksājuši visi inženierbūvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi.
Aktīvi apgrozāmo līdzekļu grantu pieprasītāji bijuši arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē strādājošie uzņēmumi – no tiem šo atbalsta veidu izmantojuši 8,52% uzņēmumu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka līdz jūlija vidum kopumā vislielākais finansējums grantu formā piešķirts vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta jomā strādājošajiem uzņēmumiem – 96 miljoni eiro, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ar gandrīz 75 miljoniem eiro. Tas ir gluži likumsakarīgi, jo tieši tūrisma un ēdināšanas, kā arī tirdzniecības nozares ir tās, kas “Covid-19” krīzes laikā piedzīvojušas stingrākos ierobežojumus.
Jāpiebilst, ka apgrozāmo līdzekļu granti (faktiski – dāvinājumi) uzņēmumiem no valsts puses tika piedāvāti tikai otrajā krīzes vilnī, pirmajā vilnī tos bija iespējams saņemt kā aizdevumus. Kā izpētījusi Latvijas Banka, tas saskanēja ar vairuma citu Eiropas un Āzijas valstu praksi. Līdz 2020. gada jūlijam subsīdiju formā apgrozāmo līdzekļu grantus piedāvāja tikai divas valstis Dienvidamerikā – Čīle un Argentīna. Interesanti, ka, jau pastāvot grantu programmai, sākotnēji nebūt pilnībā nepazuda uzņēmēju interese arī par iespējām saņemt aizdevumus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai – to veicināja fakts, ka šādi bija iespējams saņemt krietni lielākas atbalsta summas (līdz šā gada pavasarim vidējais granta lielums vienam uzņēmumam sasniedza tikai 23 000 eiro, kamēr vidējais viena aizdevuma apmērs bija 166 000 eiro).
Neatmaksājamās palīdzības formas sākotnēji “ieskrējās” lēni, un līdz ar to, kā norāda arī Latvijas Bankas eksperti, krīzes pirmajā vilnī finansējums citu (ne ar darbaspēka izmaksām saistītu) izdevumu segšanai bija jānodrošina uz parāda rēķina. Vienlaikus jāatceras, ka krīzes pirmajā vilnī arī uzņēmējdarbības ierobežojumu bija krietni mazāk, nekā, sākot ar 2020. gada decembri. Vērojama skaidra un loģiska likumsakarība – jo smagāka epidemioloģiskā situācija un no tās izrietoši – stingrāki biznesa ierobežojumi, jo lielākas iespējas tikt pie neatmaksājama valsts atbalsta.
Taču, situācijai normalizējoties, uzņēmējiem iespējas nodrošināt likviditāti atkal jāmeklē pašiem. Tēlaini sakot – slimības laikā slimnieks saņem bezmaksas ārstēšanu, taču pienāk brīdis, kad tas atkal spēj nostāties uz savām kājām.
Tirgū pieejami dažādi finansējuma risinājumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam – līdzās ierastajiem banku kredītiem arī riska kapitāla fondi, pūļa finansējums, biznesa eņģeļu programmas, savstarpējo aizdevumu platformas.
Šie mehānismi pārsvarā piemēroti gadījumiem, kad nepieciešams piesaistīt investīcijas uzņēmuma attīstībai, savukārt, ja jārisina tieši naudas plūsmas grūtības, tad viens no atbilstošākajiem alternatīvā finansējuma līdzekļiem ir faktorings, kas dod iespēju uzņēmumam uzreiz saņemt apmaksu par tā izrakstītajiem rēķiniem, ļaujot operatīvi un bez ķīlas tikt pie apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī paaugstinot uzņēmuma konkurētspēju, piedāvājot debitoriem elastīgākus apmaksas termiņus.