Produktu, to izejvielu cenu sadārdzinājums ir palielinājis pieprasījumu Latvijā pēc faktoringa pakalpojumiem, vienlaikus uz šo jomu savu nospiedumu atstājusi arī Krievijas invāzija Ukrainā
Pēc vairāku uzņēmēju sacītā situācijā, kad strauji aug cenas, viena un tā paša ražošanas apjoma nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki apgrozāmie līdzekļi, kam kā viens no avotiem tiek uzskatīts faktorings, kas būtībā ir apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret preces pircēja parādu. Šādus faktoringa pakalpojumus izmantojot daudzi uzņēmumi, jo tādējādi ļaujot vēl nesaņemtu (iesaldētu) naudu izmantot savā biznesā un tā risināt apgrozāmo līdzekļu jautājumus, it īpaši situācijā, kad daudzu preču un pakalpojumu cena aug. Garš rēķinu apmaksas laiks (30 vai pat 90 dienas) nozīmē, ka preču piegādātājiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet naudu vajag, lai iegādātos ražošanai nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, kā arī samaksātu nodokļus.
Strādājot ar Krievijas partneriem, faktoringa nebūs
“Faktoringa pakalpojums uzņēmumiem, kuru sadarbības partneri (rēķinu apmaksātāji) pamatā ir Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumi, šobrīd nav pieejams,” situāciju skaidro faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Kaspars Barons. Viņš atgādina, ka bezregresa faktoringa gadījumā ir svarīga darījuma apdrošināšana, lai situācijā, ja klients neapmaksā rēķinu, faktoringa devējam nebūtu jāpiedzen nauda no uzņēmuma, kas izmanto faktoringa pakalpojumu.
“Apdrošinātāji jau iepriekš diezgan nelabprāt apdrošināja darījumus ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem (pārsvarā – tikai ar lielākajiem uzņēmumiem, kuros bija ASV vai Eiropas Savienības kapitāls un par kuriem bija pieejami publiskie finanšu pārskati). Kopš sankciju spēkā stāšanās šāda apdrošināšana pārtraukta pavisam, jo, pat ja konkrētais uzņēmums nav sankciju sarakstā, šobrīd ikvienam Krievijas/Baltkrievijas uzņēmumam ir ļoti apgrūtināta maksājumu veikšana uz Eiropas Savienības dalībvalstīm,” stāsta K. Barons. Viņš norāda, ka pēc sankciju ieviešanas Factris pieteikušies vairāki jauni potenciālie klienti, kas vēlējušies izmantot faktoringa pakalpojumu tieši rēķiniem, kas izrakstīti Krievijas/Baltkrievijas uzņēmumiem. Faktoringa pakalpojuma sniedzēji, līdzīgi kā apdrošinātāji, šāda biznesa risku šobrīd vērtējot kā pārāk augstu. ES sankcijas ietekmējušas gan eksportu, gan importu, un ļoti apgrūtināta kļuvusi arī izejmateriālu piegāde. Piemēram, Factris klientu lokā ir vairāki uzņēmumi, kas iepriekš importējuši izejvielas no Krievijas, bet šobrīd šī sadarbība apstājusies.
“To veicina bažas un neskaidrība par to, kā nodrošināt adekvātu preces vērtības apmaksu. Straujās valūtas kursa izmaiņas nozīmē to, ka maksājums var kļūt mazvērtīgāks jau pa to laiku, kamēr banka apstrādā un piegādā pārskaitījumu, tāpēc mēdz būt situācijas, kad pārdevējs pircējam prasa veikt vēl papildu maksājumu,” skaidro K. Barons. Viņš arī steidz piebilst, ka, ja norēķini ir eiro vai dolāros, Krievijas bankas par tiem ietur arī papildu komisijas maksu.
“Uzņēmējiem šobrīd būtu ļoti ieteicams rūpīgi izvērtēt savus sadarbības partnerus, un, pat ja tie ir Eiropas Savienības uzņēmumi, izrakstītos rēķinus labāk faktorizēt,” iesaka K. Barons.
Viņaprāt, tas pašreizējos ekonomiski nestabilajos apstākļos var kalpot kā papildu drošības spilvens, lai nenāktos saskarties ar neapmaksātiem vai ilgstoši kavētiem rēķiniem. “Factris sadarbībā ar apdrošināšanas kompāniju vienmēr rūpīgi pārbauda savu klientu, un, ja apdrošinātājs ir gatavs izsniegt apdrošināšanas limitu, uzņēmējs var būt diezgan drošs, ka ar šo sadarbības partneri viss ir kārtībā,” uzsver K. Barons.
Smalkās nianses
Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja Ilze Zoltnere skaidro, ka, veicot izejmateriālu iepirkumus, var tikt pielietots/ izmantots reversais faktorings un piegādes ķēdes finansējums, kur līzinga uzņēmums slēdz līgumus gan ar pircēju, gan konkrēto pārdevēju.
“Reversā faktoringa gadījumā abās pusēs ir jābūt pietiekami finansiāli spēcīgiem uzņēmumiem, kā arī ar pārbaudāmu un labu reputāciju. Šajā gadījumā faktoringa izmaksas sedz pircējs.
Slēdzot šādus faktoringa līgumus, pircēja apdrošināšana ir vēlama,” tā I. Zoltnere. Viņa norāda, ka piegādes ķēdes finansējuma gadījumā līzinga sabiedrība slēdz līgumus gan ar pircēju, gan virkni pārdevēju, no kuriem pircējs iegādājas preces. Pircējam ir jābūt finansiāli stabilam, lielam un ar labu reputāciju. Šajā gadījumā izmaksas sedz pārdevēji un apdrošināšana nav obligāta. Līdzfinansējuma apjoms no faktoringa uzņēmuma gan reversā faktoringa gadījumā, gan piegādes ķēdes faktoringa gadījumā var tikt noteikts līdz pat 100% no rēķina summas.
“Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un ar to saistītās sankcijas, abos minētajos gadījumos sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Krievijas nav iespējamas. Arī apdrošinātāji šobrīd neapdrošina darījumus, kur iesaistītās puses ir no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas,” tā I. Zoltnere. Viņa atzīst, ka, veicot preces pārdošanu, arī var tikt izmantots faktorings. “Līzinga sabiedrība slēdz līgumu ar pārdevēju, savukārt pircējs tiek informēts par rēķinu cedēšanu līzinga sabiedrībai. Izmaksas sedz pārdevējs, un apdrošināšana var arī nebūt obligāta, ja pārdevējs un pircējs ir finansiāli stabili uzņēmumi, ar labu reputāciju un pircēji ir Baltijas uzņēmumi. “Līdzfinansējuma apjoms no faktoringa uzņēmuma veido līdz pat 90% no rēķina summas,” tā I. Zoltnere.
Viņa uzsver, ka šobrīd novēro, ka būtiski ir audzis pieprasījums apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, jo tas, kas vakar maksāja vienu summu, šobrīd jau maksā dārgāk. Uzņēmumi daudz vairāk veido krājumus, bažījoties par piegāžu traucējumiem, kā arī turpmāko cenu kāpumu.
“Pastiprināti analizējam iespējamos riska faktorus attiecībā uz noieta tirgiem, piegāžu ķēdēm, kā arī riskiem, kas saistīti ar enerģiju, inflāciju un ģeopolitiku,” stāsta I. Zoltnere. Viņa atzīst, ka darbības vide patiešām ir mainījusies un tas rada gan jaunus riskus, gan vienlaikus arī iespējas, tādēļ vēl rūpīgāk analizē kredītpieteikumus, veicot tādu risku izvērtēšanu, ar kuriem var saskarties klienti.
Atpaliekam no kaimiņiem
“Lai arī izejmateriālu cenu pieaugums prasa lielākus apgrozāmos līdzekļus, tomēr produktu pārdošanas cenas tik ātri nepieaug, un tā izejmateriālu iegādes faktorings, kurš Latvijā tā īsti nemaz nav pieejams, ir labs risinājums, kā novērst pārrāvumus naudas plūsmā, kad tiek pārdotas preces un samaksa par to uzņēmējam jāgaida noteiktu laiku,” skaidro K. Barons. Viņš arī atzīst, ka eksporta darījumos ir novērots pieprasījuma pieaugums pēc faktoringa.
“Pirms dažiem gadiem bija starptautiskās faktoringa asociācijas dati par to, ka Latvijā auga faktorings, taču tā apjoms bija četras reizes mazāks nekā Lietuvā un piecas reizes mazāks nekā teritoriāli mazākajā (arī pēc iedzīvotāju skaita) Igaunijā,” atgādina K. Barons. Viņš rezumē, ka Latvija no ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm faktoringa segmentā atpalika 2008.–2010. gada krīzes ietekmē. “Iemesls – Latvijas valsts kredītreitinga pazemināšana 2008. gadā, kā ietekmē apdrošināšanas kompānijas nevarēja apdrošināt Latvijas kompānijas un tām piešķirt apdrošināšanas limitus, kas ir galvenais faktoringa drošības garants,” skaidro K. Barons. Viņš atzīst, ka laikā, kad faktorings Latvijā kļuva problemātisks, Igaunijā tas turpināja darboties. Kā dēļ tur to visi saprot un arī aktīvi izmanto? Jo tas ir neatņemama biznesa sastāvdaļa.
Faktoringa pakalpojums uzņēmumiem, kuru sadarbības partneri (rēķinu apmaksātāji) pamatā ir Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumi, šobrīd nav pieejams, Kaspars Barons, Faktoringa pakalpojumu sabiedrības Factris izpilddirektors Latvijā.
Pastiprināti analizējam iespējamos riska faktorus attiecībā uz noieta tirgiem, piegāžu ķēdēm, kā arī riskiem, kas saistīti ar enerģiju, inflāciju un ģeopolitiku, Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.
Raksts publicēts iknedēļas žurnālā “Dienas Bizness” (26.04.2022.).