factris invoice financing factoring

Līdz ar vispārējo makroekonomikas rādītāju uzlabošanos, kas liecina par atkopšanos no Covid-19 pandēmijas pērn dotā trieciena, 2021. gada otrajā ceturksnī zīmīgu atskaites punktu sasniegusi faktoringa nozare – uzņēmumiem Latvijā pret to rēķiniem izsniegts lielākais finansējums kopš vēl iepriekšējās krīzes laikiem – 2009. gada ceturtā ceturkšņa.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī faktoringa portfelī pārskata periodā izsniegtā summa sasniegusi 152,2 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs kopš pieminētā perioda 2009. gada beigās, kad tika izsniegti 388,8 miljoni eiro. Absolūtais rekords vienā ceturksnī izsniegtā rēķinu finansējuma ziņā tika sasniegts “trekno gadu” finiša taisnē, 2008. gada ceturtajā ceturksnī – 618,3 miljoni eiro.

 

Faktoringa tirgus situācija Latvijā

Kopējais faktoringa portfelis Latvijā (atlikums perioda beigās) šāgada otrajā ceturksnī sasniedzis 172,9 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs kopš 2018. gada ceturtā ceturkšņa, kad tas bija nedaudz lielāks (173,4 miljoni eiro).

Par arvien lielāku uzņēmēju interesi par faktoringu kā ērtu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanas iespēju liecina arī atsevišķu nozares uzņēmumu straujā izaugsme. Piemēram, kompānijas “Factris” kopējais izsniegtais finansējumu apjoms (kopš darbības sākšanas Latvijas tirgū 2019. gadā) jau pārsniedzis 30 miljonus eiro, lai gan vēl tikai šīgada sākumā tika sasniegts 20 miljonu eiro slieksnis – tātad pusgada laikā izaugsme bijusi 10 miljonu eiro vērtībā. Savukārt uzņēmuma kopējais portfelis (izsniegtais finansējums, kas vēl nav saņemts atpakaļ) šobrīd ir 4,5 miljonu eiro vērtībā.

“Pēdējā laikā redzam, ka aug uzņēmēju interese par alternatīviem finansējuma risinājumiem, jo īpaši – faktoringu. Esam ievērojuši, ka Latvijas uzņēmēji arvien vairāk sāk izprast rēķinu finansēšanas būtību un tā priekšrocības un pieprasījums pēc faktoringa pakalpojumiem pieaug arī Latvijā – uzņēmēji sāk faktorizēt arvien biežāk, turklāt teju visi to izvēlas darīt pastāvīgi,” stāsta “Factris” izpilddirektors Latvijā, Kaspars Barons.

 

Tiesa gan, līdz citu Eiropas valstu, vispirms jau mūsu tuvāko kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas rādītājiem – faktoringa nozarei Latvijā vēl ir, kur augt.

Kā liecina Igaunijas Centrālās bankas publicētie dati, Igaunijā šāgada otrajā ceturksnī kopējais faktoringa portfelis sasniedzis 386,9 miljonus eiro (no tiem 304,9 miljonus eiro veidojis iekšzemes faktorings), bet faktoringa apgrozījums otrajā ceturksnī bijis 633,5 miljoni eiro (šogad kopumā pārsniedzot jau miljardu). Ļoti līdzīgi apjomi ir arī Lietuvā. Lai gan par otro ceturksni Lietuvas Banku asociācija datus vēl nav publicējusi, gada pirmajos trijos mēnešos faktoringa kopējais portfelis dienvidu kaimiņiem sasniedzis 404 miljonus eiro, kamēr apgrozījums – 738,6 miljonus eiro.

Vēl skaidrāks priekšstats par to, cik liels izaugsmes potenciāls ir Latvijā, rodas, palūkojoties uz Eiropas Savienības (ES) Faktoringa un komerciālo finanšu nozares federācijas apkopoto nozares statistiku ES mērogā, atzīmē K. Barons. Absolūtos skaitļos mazāks faktoringa apgrozījums nekā Latvijā pagājušogad bijis tikai divās nelielās ES dalībvalstīs – Maltā un Luksemburgā (Latvijā – 815 miljoni, Maltā – 696 miljoni, Luksemburgā – 339 miljoni eiro), pat neraugoties uz to, ka Latvijā faktoringa tirgus kopējais apjoms pērn krīzes iespaidā nav samazinājies atšķirībā no ES kopumā piedzīvotā 5,4% krituma.

Latvijā ir arī viens no ES zemākajiem faktoringa nozares apgrozījuma īpatsvariem pret iekšzemes kopproduktu – pērn tas bijis 2,7%, un mazāks šis rādītājs ir tikai Horvātijā (2,3%), Rumānijā (2,3%), Slovākijā (1,8%) un Luksemburgā (0,5%), liecina “Factris” apkopotie dati. Igaunija šajā ziņā ir viena no ES līderiem – faktoringa apgrozījuma īpatsvars ir 14,4% no Igaunijas IKP (vairāk ir tikai Beļģijā, Spānijā un Portugālē).
Lai arī pagājušais gads caurmērā bijis ar mīnusa zīmi arī faktoringa nozarē – ES kopumā piedzīvojusi apgrozījuma kritumu pirmo reizi pēdējo 11 gadu laikā, tomēr atsevišķās valstīs turpinājusies izaugsme arī šajos grūtajos laikos.

“Varam būt gandarīti, ka viena no valstīm, kur faktoringa apgrozījums pērn pat nedaudz pieaudzis, bijusi arī Latvija – pieaugums bija par 1%. Tāpat par 1% faktoringa tirgus audzis Norvēģijā un Nīderlandē, bet vispozitīvāko dinamiku uzrādījusi Polija, kur izaugsme sasniegta pat 3% apmērā,” uzsver K. Barons.

Polijas Faktoringa asociācijas izpildkomitejas vadītāja Jaroslava Javorska secinājumi ir līdzīgi K. Barona novērotajam. “Krīze skāra arī finanšu pakalpojumu sniedzējus, tomēr, par spīti nelabvēlīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, interese par faktoringu ir saglabājusies. Arvien vairāk uzņēmēju izvēlas finansēt savu biznesu, balstoties uz tūlītēju rēķinu apmaksu,” viņš paudis.

Svarīgākais ir jūsu biznesa stāsts

Virziet savu uzņēmumu izaugsmei un izstāstiet savu stāstu kopā ar Factris

Svarīgākais ir jūsu biznesa stāsts

Virziet savu uzņēmumu izaugsmei un izstāstiet savu stāstu kopā ar Factris