Apmēram puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi biznesa finansējumam vērtē kā vai nu drīzāk labu (43%) vai ļoti labu (8%). Savukārt ceturtā daļa to vērtē kā drīzāk sliktu (15%) vai ļoti sliktu (9%). Atlikušajai ceturtdaļai uzņēmēju šajā jautājumā nav viedokļa, liecina faktoringa kompānijas Factris un Norstat Latvija veiktā socioloģiskā aptauja.
Interesanti, ka visaugstākais ar finansējuma risinājumu pieejamību apmierināto uzņēmēju īpatsvars ir tirdzniecības sektorā – tur to par drīzāk labu vai ļoti labu uzskata gandrīz 70% aptaujāto. Ražošanas jomā strādājošo tādu ir 55%, bet pakalpojumu jomā – 46%. Vienlaikus ražošanas jomā ir arī visaugstākais ar finansējuma pieejamību neapmierināto uzņēmēju īpatsvars – gandrīz trešdaļa jeb 30%. Tas skaidrojams ar to, ka šajā nozarē tikai 15% aptaujāto nav viedokļa par finansējuma pieejamību – tātad viedoklis starp ražotājiem ir informēts un samērā polarizēts. Vismazākais priekšstats par finansējuma pieejamību ir būvniecības jomā – 63% no aptaujātajiem būvniecības uzņēmumiem atzinuši, ka šo faktoru grūti novērtēt.
“Ņemot vērā to, cik būtiska loma publiskajā ekonomistu un politiķu retorikā tautsaimniecības attīstībā piedēvēta ražošanai un tāda tā patiešām ir, ir nepatīkams pārsteigums ieraudzīt, ka gandrīz trešajai daļai no ražotājiem finansējuma risinājumi šķiet grūti pieejami. Tiek runāts par to, ka svarīgākais izaugsmes un labklājības stūrakmens ir ekonomikas transformācija uz inovatīvu, augstas pievienotās vērtības ražošanu, taču to nav iespējams izdarīt, ja ražotājiem trūkst iespēju vai zināšanu, kur meklēt ārējā finansējuma iespējas,” uzskata Kaspars Barons, Factris biznesa attīstības vadītājs.
Interesanti arī, kā apmierinātība ar finansējuma pieejamību sadalās atkarībā no uzņēmuma lieluma. Mikrouzņēmumu sektorā pieejamību kā labu vai drīzāk labu novērtē 47% aptaujāto, mazo uzņēmumu sektorā (no 10 līdz 49 darbiniekiem) apmierinātība ir visaugstākā – 70%, taču starp vidējiem uzņēmumiem (50 līdz 249 darbinieki) tā ir viszemākā, gandrīz divreiz atpaliekot no mazo uzņēmumu apmierinātības rādītāja – tikai 38%, turklāt neviens pats no aptaujātajiem vidējiem uzņēmumiem finansējuma pieejamību nav novērtējis kā “ļoti labu”. Likumsakarīgi, ka vidējo uzņēmumu sektorā ir arī visvairāk to, kuri finanšu pieejamību novērtē kā “ļoti sliktu” vai “drīzāk sliktu” – tādu ir 51%, tātad būtiski vairāk nekā to, kuri ir apmierināti.
“Tā ir vēl viena strukturāli bīstama Latvijas ekonomikas problēma. Šie dati rāda, ka mikro un mazo uzņēmumu iespējas iegūt finansējumu un izaugt līdz vidējo uzņēmumu statusam vēl ir samērā labas, taču tālākas attīstības perspektīvas tiek strauji bremzētas. Vidējiem uzņēmumiem ir vislielākās grūtības tikt pie finansējuma, tādējādi tiem ir sarežģītāk veiksmīgi attīstīties, kā arī sarežģītāk izaugt līdz lielo uzņēmumu stadijai, kur strādā 250 un vairāk darbinieku. Ekonomisti gadiem norādījuši uz to, ka, lai gan mikro un mazie uzņēmumi, protams, ir laba lieta, jo veicina ekonomisko aktivitāti un dod iedzīvotājiem darbu, tomēr makrolīmenī valstis bagātas parasti kļūst, tieši pateicoties vidējiem un lielajiem uzņēmumiem. Taču Latvijā šis attīstības ķēdes posms ir pārrauts,” secina K. Barons.
Aptauja gan uzrāda arī kādu pozitīvāku tendenci – no uzņēmēju sniegtajām atbildēm secināms, ka reģionālā atbalsta politikai varētu būt savs efekts, jo visvairāk ar finansējuma pieejamību apmierināto uzņēmēju ir tieši ekonomiski depresīvākajā reģionā, Latgalē – tur pieejamību kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 67% aptaujāto (tiesa, Latgalē bijis salīdzinoši mazāks respondentu skaits). Tāpat samērā labi finansējuma pieejamība novērtēta Zemgalē (kombinētais “drīzāk labi” un “ļoti labi” rādītājs – 58%) un Rīgā (50%). Viszemākais tas izrādījies Kurzemē, kur ar finansējuma pieejamību apmierināto un neapmierināto uzņēmēju skaits ir faktiski vienāds (30%).
“Tas liecina, ka vairumam uzņēmēju aizvien nav izpratnes par to, ko var piedāvāt faktorings un citi alternatīvie finansējuma modeļi. Uzņēmēji lūkojas tikai tradicionālo ārējā finansējuma avotu virzienā – banku kredīti, varbūt “Altum”. Taču alternatīvie finansējuma veidi ir inovatīvi un ērti pieejami instrumenti, kas, lai gan ne visos, bet daudzos gadījumos var lieliski stāties šo tradicionālo iespēju vietā. Piemēram, faktorings patiesībā nemaz nav aizņēmums – tā ir savu klientiem izrakstīto rēķinu, kuri vēl nav apmaksāti, pārdošana faktoringa kompānijai. Līdz ar to uzņēmums, izmantojot faktoringu, iegūst ātru un ērtu apgrozāmo finansējumu, turklāt tam nav jājūtas kā kredītņēmējam vai parādniekam,” uzsver K. Barons.