factris invoice financing factoring

Vairāk nekā puse Eiropas uzņēmumu apgalvo, ka pērn viņiem lūgts pagarināt norēķināšanās termiņus par precēm vai pakalpojumiem.

Atsevišķu nozaru pārstāvji atzīst, ka tieši pircēju kavēto apmaksu dēļ tiem ir bijis nopietni jāapspriež iespējas aiziet no tirgus. Kā novēro speciālisti, arī mūsu valstī šī problēma biznesam rada nozīmīgus izaicinājumus.

“Piemēram, Apvienotajā Karalistē tiek lēsts, ka vairāk par piektdaļu mazo un vidējo uzņēmumu, saskaroties ar pircēju kavētiem maksājumiem, ir nonākuši palielināta riska zonā, bet Francijā ceturtā daļa bankrotu ir saistīta ar rēķinu apmaksas problēmām. Mūsu valsts mērogā tāda statistika netiek apkopota, tomēr no sarunām ar klientiem zinām, ka laikā neapmaksāti rēķini jau ne vienam vien uzņēmējam ir likuši saskarties ar šķēršļiem attīstībā, darbinieku skaita samazināšanu vai pat aiziešanu no tirgus. No tā īpaši cieš mazais un vidējais bizness, kas parasti ir sliktākās sarunu pozīcijās, salīdzinot ar lielajiem pircējiem, par maksāšanas termiņiem, turklāt nevēlas bojāt ar tiem attiecības,” novēro Kaspars Barons, faktoringa sabiedrības “Factris” izpilddirektors Latvijā.

 

Norēķināšanās termiņi netiek ņemti vērā

Kredītu apdrošināšanas sabiedrība “Atradius” lēš, ka garākie vidējie rēķinu apmaksas termiņi Rietumeiropā tiek fiksēti Grieķijā (apmēram 52 dienas), Spānijā (45), Itālijā (44), bet īsākie – Vācijā (apmēram 22 dienas), Dānijā un Apvienotajā Karalistē (pa 24 dienām). Precīzāk būtu teikt, ka tādus termiņus uzņēmumi prasa, bet reāli ar tiem norēķinās vēlāk. Tāpēc Itālijā norēķināšanās var ilgt pat līdz 74, Grieķijā – līdz 61 dienai.

Kopumā Rietumeiropā pāri par 90 % mazo un vidējo uzņēmumu saskaras ar kavētiem maksājumiem. Lūkojoties uz atšķirīgām nozarēm, visilgāk rēķinu apmaksa jāgaida ražošanas un vairumtirdzniecības uzņēmumiem. Ātrāk norēķinās ar uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus.

“Balstoties uz mūsu rīcībā esošajiem datiem, redzam, ka vidējais Latvijā strādājošo uzņēmumu rēķinu apmaksas termiņš ir 52 dienas. Bieži racionāli apmaksas termiņi tiek minēti tikai dokumentos, bet praktiski norēķini ievelkas līdz vairākiem mēnešiem. Kavēšanās nereti ir atkarīga no nozares specifikas. Piemēram, lielie transporta un ekspeditoru uzņēmumi bieži skaita rēķina apmaksu nevis no rēķina izrakstīšanas, bet no dokumenta saņemšanas datuma. Uzņēmumi, kas strādā ar valsts un Eiropas projektiem, līgumos bieži ieraksta nosacījumu, ka apmaksa tiks veikta rēķinā norādītajā termiņā, ja tiks saņemta apmaksa no Eiropas līdzekļiem,” piemērus min K. Barons. “Turklāt nereti kavēšanās gluži vienkārši tiek izmantota ļaunprātīgi. Pircēji rod attaisnojumus, ka nav pavaddokumentu, gaida dokumentu oriģinālus, projektu vadītāji aizvien vēl nav iesnieguši rēķinus grāmatvedībā, par maksāšanu atbildīgās personas ir atvaļinājumā, nav saņēmuši naudu no pasūtītāja, viņiem nauda ienāks mēneša beigās vai sākumā, tāpēc līdz tam laikam nevar samaksāt vai tml.”

Pēc viņa teiktā, visbiežāk ar kavētiem maksājumiem saskaras būvniecības, būvmateriālu pārdošanas, būvniecības iekārtu pārdošanas vai nomas uzņēmumi, tādi uzņēmumi, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību vai konsultāciju darbību.

“Kā visbiežākās kavēto maksājumu sekas, ko nosauc gan Latvijas, gan Eiropas uzņēmumi, ir apgrozāmo līdzekļu trūkums izaugsmei, radušies papildu administratīvie izdevumi, ieņēmumu zaudēšana un ar to saistītas likviditātes problēmas, attīstības apstāšanās. Tas viss neapšaubāmi rada plašāka mēroga negatīvas sekas – palēninās ekonomikas izaugsme visas valsts mērogā,” saka “Factris” izpilddirektors Latvijā.

 

Faktoringa pakalpojumi aug

Lai risinātu kavētu norēķinu radītās problēmas, gan Rietumeiropas, gan Latvijas uzņēmumi aizvien biežāk izmanto izrakstīto rēķinu finansēšanu – faktoringu. ES Faktoringa un komerciālo finanšu nozares federācija (EUF) ziņo, ka ES valstu faktoringa apgrozījums 2018, gadā pārsniedza 1,7 triljonus eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 8 %. Pēc EUF sniegtās informācijas, tas ir desmitais pēc kārtas izaugsmes gads, kas pierāda, ka faktoringam ir aizvien svarīgāka loma uzņēmumu darbības un attīstības finansēšanā.

Latvijā kopējais faktoringa apgrozījums pērn bija 784 milj. eiro un tas ir par 9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kaimiņos Lietuvā fiksēts pieaugums par piektdaļu (apgrozījums – 3 660 milj. eiro), Igaunijā – pat 44 % (apgrozījums – 3 600 milj. eiro). Kopumā faktoringa pakalpojumu apjoms pēdējos gados visstraujāk aug piecās ES valstīs: Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā, Itālijā, nedaudz lētāk – Spānijā.

Pēc K. Barona teiktā, kaut arī faktoringa apgrozījums aug par desmitiem procentu, tas tomēr aizvien vēl turpina būt mazāk pazīstama mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas forma. “Tā iemesls ir arī kāda gana ieilgusi problēma. Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi tradicionālajiem finansētājiem, tādiem kā bankas, sniedzamo pakalpojumu (tajā skaitā arī faktoringa) jomā interesē mazāk, tie tiek stingrāk vērtēti un aizvien biežāk nokļūst “riskanto” grupā. Tāpēc daudzi no finansēšanas instrumentiem mazākiem uzņēmumiem ir kļuvuši grūti pieejami un ir neelastīgi. Šī problēma tiek risināta: finansētāji, kuri fokusējas tieši uz faktoringa jeb rēķinu finansēšanas pakalpojuma sniegšanu, efektīvi palīdz uzņēmumiem iegūt apgrozāmo kapitālu, kas nepieciešams darbības veikšanai un attīstībai. Uzņēmēji to jau atklāj, bet vēl ne visi izmanto šo potenciālu,” situāciju raksturo “Factris” izpilddirektors Latvijā.

“Lūk, pavisam nesen bija gadījums, kad uzņēmums saskārās ar darbības turpināšanas problēmu. Viens no mūsu klientiem, kas pārdod nozāģētus kokus kokzāģētavām, klientiem sniedza ilgu norēķināšanās termiņu – 60–90 dienas. Tas nozīmē, ka pēc produkta pārdošanas viņam bija jāgaida divi vai trīs mēneši, lai varētu atkal nopirkt kokus no piegādātājiem. Apburtais loks – nauda it kā ir, bet tā ir “ieslēgta” neapmaksātos rēķinos, kas sniedzas vairākos desmitos tūkstošos eiro. Šajā gadījumā faktoringa pakalpojums izglāba – nodrošināja uzņēmumu ar apgrozāmajiem līdzekļiem un pat ļāva divkāršot ieņēmumus,” piemēru, kad gudri izmantots rēķinu finansēšanas pakalpojumus, min K. Barons.

Svarīgākais ir jūsu biznesa stāsts

Virziet savu uzņēmumu izaugsmei un izstāstiet savu stāstu kopā ar Factris

This site is registered on wpml.org as a development site. Switch to a production site key to remove this banner.