Laikā, kad pandēmijas situācija piespiedusi atkal ieviest uzņēmējdarbības ierobežojumus, turklāt arvien dārgāki kļūst energoresursi, biznesa sekmīgai turpināšanai aizvien biežāk nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu.
Tomēr joprojām ne visi uzņēmēji ir informēti, ka līdzās tradicionālajiem kredītiem pastāv arī dažādas citas, iespējams, noteiktās situācijās piemērotākas un izdevīgākas finansēšanas iespējas.
Viena no tām ir faktorings, kas standarta variantā nozīmē naudas saņemšanu pret uzņēmuma izrakstītajiem, vēl neapmaksātajiem rēķiniem. Faktoringa mehānisms ir vienkāršs un drošs – faktoringa kompānija iegādājas tiesības saņemt rēķinu apmaksu, par to ieturot nelielu atlīdzības procentu. Savukārt uzņēmējs, kam citkārt būtu ilgstoši jāgaida uz rēķinu apmaksu (dažos gadījumos pat vairākus mēnešus), naudu var saņemt uzreiz.
Tomēr faktoringam ir vairāki apakšveidi – apdrošinātais un neapdrošinātais, kā arī reversais faktorings. Atšķirības starp šiem veidiem skaidro Kaspars Barons, faktoringa kompānijas “Factris” izpilddirektors Latvijā.
Faktorings ar apdrošināšanu
Izvēloties faktoringu ar apdrošināšanu, uzņēmums sevi nodrošina pret risku, ka kāds no tā klientiem nespēs apmaksāt rēķinu. Šajā gadījumā uzņēmuma vietā šo summu faktoringa kompānijai atlīdzinās apdrošinātājs.
Faktoringa apdrošināšanas pakalpojums ir īpaši ieteicams situācijās, kad uzņēmums nepārzina savu klientu finansiālo stāvokli, maksātspēju – piemēram, gadījumos, kad preces vai pakalpojumi tiek eksportēti uz ārzemēm. Apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas kompāniju parasti noslēdz pats faktoringa devējs un uzņēmumam (faktoringa ņēmējam) par šo formalitāšu kārtošanu nav jādomā. Apdrošināšanas pakalpojuma noformēšanas maksa parasti ir 0,2% no rēķina summas, papildus jārēķinās arī ar procentu maksājumu 0,6% apmērā (30 dienu periodam).
Apdrošinātā faktoringa gadījumā finansēšanas process ir sekojošs – sākotnēji faktoringa kompānija izmaksā 90 % no uzņēmuma izrakstīto rēķinu kopsummas. Atlikušie desmit procenti (atņemot no tiem pakalpojuma izmaksas) tiek apmaksāti tad, kad faktoringa kompānija saņēmusi klientu rēķinu apmaksu, procedūru skaidro K. Barons.
Faktorings bez apdrošināšanas
Izvēloties faktoringu bez apdrošināšanas, jārēķinās, ka gadījumā, ja kāds no klientiem nespēs apmaksāt rēķinu, uzņēmumam tas būs jāatlīdzina faktoringa kompānijai pašam. Ir gadījumi, kad šāda izvēle varētu būt lietderīga. Piemēram, ja uzņēmums ir finansiāli noturīgs un tam ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai segtu atsevišķu rēķinu nenomaksas risku.
Lai saņemtu faktoringu bez apdrošināšanas, kompānijai parasti jāatbilst noteiktiem minimālajiem kritērijiem – vismaz pusgadu ilga finansiāli stabila uzņēmējdarbība un gada apgrozījums vismaz 50 000 eiro apmērā. Jārēķinās arī, ka neapdrošinātā faktoringa gadījumā faktoringa kompānijas atlīdzība būs mazliet augstāka – sākot no 1% no rēķinu kopsummas 30 dienu periodam. Atmaksas periods ir individuāls, taču parasti nepārsniedz 120 dienas, norāda K. Barons.
Neapdrošināto faktoringu biežāk izvēloties būvuzņēmumi, būvniecības materiālu tirdzniecības kompānijas, elektromontāžas pakalpojumu firmas un tamlīdzīgi komersanti.
Reversais faktorings
Reversais faktorings nozīmē atšķirīgu faktoringa mehānismu – šajā gadījumā pie faktoringa kompānijas vēršas nevis piegādātājs, kurš gaida rēķinu apmaksu, bet gan pircējs, kuram pašam jāapmaksā rēķini. Pircējs deleģē šo rēķinu tūlītēju apmaksu faktoringa kompānijai un pēc noteikta laika perioda (parasti 30 – 120 dienām) atmaksā naudu ar nelieliem procentiem (parasti 1% uz 30 dienām).
Reversā faktoringa metodi biežāk izmantojot projektu finansēšanā, infrastruktūras būvniecībā, transporta nozarē, noliktavu biznesā. Reversais faktorings vairāk pieejams lielākām, stabilākām kompānijām, jo, kā norāda K. Barons, uzņēmumiem jāatbilst stingrākiem kritērijiem – gada apgrozījumam jābūt vismaz viena miljona eiro apmērā, jābūt peļņai un augstam pašu kapitāla līmenim. Tas tāpēc, ka šajā gadījumā pastāv tikai pircēja risks, kas jāizvērtē pašai faktoringa kompānijai.