Skip to main content

Faktoringa popularitāte Latvijā strauji aug, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas

Iet uz jaunumu sadaļu kas ir faktorings factris latvia

Kopējais faktoringa apjoms Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā palielinājies par 30%, 2019. gadā sasniedzot 805 miljonus eiro, liecina starptautiskās faktoringa asociācijas Factors Chain International dati. Tomēr faktoringa izmantošanā Latvija būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.

Salīdzinoši, Igaunijā pēdējo septiņu gadu laikā kopējais faktoringa apjoms ir palielinājies līdz 3,9 miljardiem eiro un ir teju piecreiz lielāks nekā Latvijā, bet Lietuvā – līdz 3,4 miljardiem eiro, kas ir teju četras reizes vairāk nekā mūsu valstī. Kaut arī faktoringa  apgrozījums ik gadu Eiropā pieaug par vairākiem desmitiem procentu un izaugsme vērojam arī Latvijā, mazo un vidējo uzņēmumu vidū šis alternatīvās finansēšanas veids joprojām netiek pietiekami novērtēts.

Faktorings Eiropā un pasaulē ir viens no perspektīvākajiem un straujāk augošajiem alternatīvās finansēšanas veidiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vidū.

Pastiprinoties banku regulējumam, aizdevumu saņemšana no tradicionālajām kreditēšanas iestādēm MVU kļūst sarežģītāka un arī dārgāka. Tikmēr finansējuma pieejamība joprojām ir vissvarīgākā problēma 10% mazo un vidējo Latvijas uzņēmumu, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kur šī problēma aktuāla 7% MVU, liecina EK un Eiropas Centrālās bankas apsekojuma par MVU pieejamību finansējumam 2019. gada dati (“Survey on the access to finance of enetrprises (SAFE)”).

Bieži MVU finansējums nepieciešams, lai stabilizētu naudas plūsmu, ko izraisa klientu kavētie maksājumi. Pēc Factris datiem, Latvijā uzņēmumu rēķinu apmaksas termiņš vidēji ir 52 dienas, bet bieži tie var būt pat vairāki mēneši. Lielākie “kavētāji” rēķinu maksāšanā ir būvniecības, būvmateriālu pārdošanas, vairumtirdzniecību un konsultāciju sniegšanas uzņēmumi.

Ja uzņēmuma klienti regulāri paliek parādā un šādu klientu ir daudz, uzņēmums var saskarties ar nopietnām grūtībām izpildīt saistības pret kreditoriem un darbiniekiem, sabojājot kredītvēsturi un biznesa reputāciju. 57% MVU Latvijā atzīst, ka ir piedzīvojuši problēmas aizkavētu maksājumu dēļ, turklāt 15% aptaujāto ar tām saskaras regulāri, liecina SAFE dati.

Faktorings jeb rēķinu finansēšana šādās situācijās efektīvi palīdz uzņēmumiem iegūt apgrozāmo kapitālu darbības attīstībai. Pēc būtības faktorings ir finansēšana pret uzņēmuma izrakstītajiem rēķiniem, kas nozīmē tūlītēju naudas ienākšanu uzņēmuma kontā, negaidot uz kavēto rēķinu apmaksu.

Izmantojot faktoringu,  līdz 90 % no izrakstīto rēķina summas uzņēmums saņem uzreiz un naudu var likt lietā bez kavēšanās. Būtiski, ka visi rēķini, kas tiek finansēti, tiek apdrošināti. Tas nozīmē - ja finansējumu neapmaksās klienti, to apmaksās apdrošinātāji.

Atšķirībā no bankas aizdevuma, faktorings neprasa ieķīlāt mantu vai uzņemties saistības uz ilgāku laiku. Vienīgā ķīla ir debitoru parāds jeb līdzekļi, kas jāsaņem no pircējiem.

Ieguvumi no faktoringa uzņēmējam ir vairāki. Mainīgajos tirgus apstākļos tiek nodrošinātas nepārtraukta biznesa darbība, palielinās iespēja koncentrēties tieši uz biznesu, nevis parādu menedžentu, kā arī tiek izslēgts risks, ka neparedzētu apstākļu dēļ jāpaliek vispār bez ienākumiem. Visaktīvāk Latvijā rēķinu finansēšanas pakalpojumus Latvijā izmanto vairumtirdzniecības, telekomunikāciju un transporta nozarēs strādājošie uzņēmumi.

Visbiežāk MVU faktoringa finansējums nepieciešams ražošanas izejvielu iegādei uz izdevīgākiem nosacījumiem, lai uzlabotu esošās ražošanas iekārtas vai attīstītu produktus, liecina Factris pieredze.

Piemēram, kāds jauns uzņēmums pārdošanas nozarē saņēma lielu pasūtījumu 30 00 eiro vērtībā ar apmaksas termiņu 60 dienas, taču uzņēmumam  šī darba veikšanai bija tikai 7000 eiro. Piesakot faktoringa finansējumu, pasūtījuma izpildei tika piešķirti 70 000 eiro, kas uzņēmumam veiksmīgi ļāva izpildīt saistības. Citā gadījumā uzņēmumam ar  kredītlīniju bankā Covid-19 laikā tika apturēta kredītlīnija, jo nozare tika atzīta par riskantu. Lai glābtu biznesu, klients pieteica faktoringu un pēc divu dienu izvērtējuma saņēma lielāku finansējumu nekā iepriekš bankā. Tas īsā laikā ļāva nostabilizēt finanšu plūsmu un šobrīd klients biznesa finansēšanai izmanto tikai faktoringa līdzekļus.

Pēc ES faktoringa un komerciālā finanšu sektora federācijas rīcībā esošajiem datiem, 2018. gada faktoringa un IKP attiecība Latvijā bija tikai 3 %, bet, piemēram, Beļģijā un Kiprā – 17%, Igaunijā, Francijā – 14%, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē – 13%, Lietuvā – 8 %. Šie dati apliecina faktoringa potenciālu mūsu valstī, kas arī mūsu valsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ļaus sekmīgāk attīstīt  biznesu.

Jaunākie raksti

Pārņemiet kontroli pār savu biznesu savās rokās jau šodien

Finansējiet savus rēķinus tūlīt pat Sazinieties ar mums:+371 25209450