Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stāvoklis Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ sāk stipri līdzināties tai situācijai, kurā kompānijas atradās finanšu krīzes laikā 2009. gadā, liecina faktoringa kompānijas Factris un Latvijas Biznesa savienības analīze.
Krīzes ietekmē MVU ierobežotāka kļūst arī finansējuma pieejamība attīstībai un naudas plūsmas nodrošināšanai, norāda Kaspars Barons, Factris izpilddirektors Latvijā.
Lai gan jaunākais Eiropas Savienības MVU biznesa Klimata indekss liecina par ekonomikas stāvokļa uzlabošanos dalībvalstīs – kopš pagājušā gada rudens MVU procentuālais daudzums, gaidot pozitīvu vai neitrālu ekonomisko vidi, palielinājās par 5,2 punktiem – no 54,6% līdz 59,8% -, tomēr situācija nav rožaina. Neskatoties uz pieaugumu, šis rezultāts tiek klasificēts kā zemākais rādītājs, kas reģistrēts Eiropā kopš 2009. gada finanšu krīzes.
Kā stāsta Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs, 2020. gada beigās un 2021.gada sākumā MVU ir liels kritums apgrozījumā, ieņēmumos, stingro ierobežojumu dēļ dažādās valstīs nav iespējams vairs sasniegt klientu, tirgi kļūst arvien šaurāki, naudas plūsma ir nestabila.
Jūtams optimisma izsīkums – nav skaidrības par biznesa perspektīvām
“MVU vidē ir neskaidrība par to, kā situācija attīstīsies nākotnē, grūti plānot biznesa aktivitātes,” saka E.Filippovs. Vēl 2019. gadā ekonomisko perspektīvu līkne Klimata indeksā gāja uz augšu – tika ieguldītas investīcijas, radās jaunas darbavietas. Tagad tā ir nokritusi tikpat zemu kā 2009. gadā.
“Eiropas kopējā temperatūra lielā mērā ietekmē arī Latvijas uzņēmējus – samazinās pasūtījumu apjoms, sarūk eksporta tirgus iespējas. Lai turpinātu ražot un attīstīties, ir jābūt pieejamiem arī finanšu resursiem – nauda ir biznesa degviela, taču krīzes iespaidā pieeja finanšu resursiem samazinās,” norāda K.Barons.
Viņš atsaucas arī uz valdības 2021.gada 18.martā izskatīto Finanšu sektora attīstības plānu 2021.–2023. gadam, kur atzīmēts, ka 2019. gada beigās banku kredītportfelis ir samazinājies līdz aptuveni 32% no iekšzemes kopprodukta, un kreditēšanas tempiem saglabājas negatīva tendence. Lai arī lielākiem uzņēmumiem kredīti ir pieejami, attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu segmentu finansējuma pieejamība ir ierobežota, norādījusi plāna sagatavotāja – Finanšu ministrija.
Prakse rāda, ka šobrīd Latvijā MVU vairumā gadījumu aizdevums interesē mazākos apmēros, bet operatīvi. Taču, lai biznesam nodrošinātu 5000 – 15 000 eiro pieejamību naudas plūsmas nodrošināšanai, finanšu instrumenti nav tik pieejami, apstiprina E. Filippovs. Arī ar finansējuma iespējām no bankām nekas nav mainījies – ja ir biznesa plāns, nodrošinājums utt., problēmu nav. Taču, ja ir vajadzīgi ne tik liela apjoma aizdevumi, MVU svarīga ir arī citu finanšu instrumentu pieejamība.
Atbalsta mehānismi krīzes skartajiem uzņēmumiem uzņēmumiem Latvijā
Latvijā šobrīd ir pieejami vairāki atbalsta mehānismi, kas iedarbināti, lai noturētu virs ūdens MVU, – dīkstāves pabalsts, aizdevumi apgrozāmiem līdzekļiem, kredīti uz atvieglotiem nosacījumiem (ir valsts atbalsta mehānismi no akciju sabiedrības „Attīstības finanšu institūcija „Altum””). Gan Eiropa, gan Latvijas valdība ir rezervējusi lielus naudas līdzekļus, neļaujot sagrūt uzņēmumiem, jo no jauna uzbūvēt šos biznesus, visticamāk, neizdosies, uzsver K.Barons.
“Domājot par finansējuma piesaisti, ir jāskatās kopsakarībā – valsts atbalsts, bankas, cita veida finansējums – katram mērķim ir jāmeklē atbilstošākais finansējuma avots, un ir ļoti labi, ja tos var kombinēt,” uzsver E.Filippovs.
Viens no risinājumiem ir arī finansējuma piesaiste biržā. E.Filipovs akcentē, ka finansējums MVU ir vajadzīgs konkrētam biznesa mērķim un ir svarīgi, lai procesa nodrošināšana nesanāk pārāk dārga. Pastāv arī pūļa finansējums, biznesa eņģeļi, riska kapitāla piesaiste, kā arī mazās kreditēšanas programmas. MVU interesants varētu būt faktoringa virziens jeb finansēšana pret uzņēmuma izrakstītajiem rēķiniem, kas bez ķīlas ļauj tikt pie apgrozāmajiem līdzekļiem.