Neraugoties uz ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem, faktoringa kompānijai “Factris” aizvadītajā gadā izdevies kāpināt izsniegto aizdevumu apjomu. Kopumā 2022. gadā uzņēmējiem faktoringa finansējumā izsniegti gandrīz 26,8 miljoni eiro, kas ir par trim miljoniem jeb 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to kopējais ”Factris” izsniegtā finansējuma apjoms pieaudzis par 66% un sasniedzis 67 miljonus eiro.
Finansēto rēķinu skaits 2022. gadā ir bijis nedaudz mazāks salīdzinājumā ar 2021. gadu, savukārt ievērojami – par apmēram 2000 eiro – palielinājies vidējais viena finansētā rēķina apjoms, kas pārsniedzis 10 000 eiro. Pats lielākais finansētais rēķins pērn bijis 254 000 eiro apmērā.
Faktoringa jomā būtiskas izmaiņas aizvadītajā gadā ieviesis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tam sekojušās starptautiskās sankcijas. Kā atklāj “Factris” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Barons, apdrošināšanas kompānijas jau iepriekš visai rezervēti izturējušās pret uzņēmumiem ar sadarbības partneriem Krievijā, bet pērn šādiem klientiem tās gandrīz vispār pārtraukušas izsniegt apdrošināšanas limitus. Tas skaidrojams ar pārāk augstu finansiālo risku, jo Eiropas Savienības regulāri papildināto sankciju sarakstu dēļ aizliegto uzņēmumu vidū iekļuva arvien jaunas Krievijas un Baltkrievijas kompānijas, turklāt finanšu transakcijas ar šīm valstīm vairs faktiski nebija iespējamas. Līdz ar to “Factris” 2022. gadā izsniedzis aizdevumus tikai tām kompānijām, kuru klienti nebija no Krievijas vai Baltkrievijas.
Tas radījis interesantas izmaiņas finansēto nozaru struktūrā. No faktoringa saņēmēju “topa” izkritušas transporta pārvadājumu kompānijas, no kurām liela daļa arvien turpina darboties Krievijas tirgū, tāpat no portfeļa gandrīz pilnībā pazuduši ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi, jo daļa no to importētajiem izejmateriāliem bija pakļauti sankcijām un iepriekš tika ievesti no Krievijas vai Baltkrievijas. Īpaša uzmanība un pārbaudes tikušas piemērotas arī citu klientu izejmateriālu piegādātājiem un akcionāriem. Savukārt nozīmīgu uzrāvienu piedzīvojusi kokapstrādes nozare. Mežistrāde 2022. gadā notikusi īpaši lielos apjomos, liela daļa kokmateriālu tika eksportēti no Rīgas ostas, un tas radījis pastiprinātu pieprasījumu arī pēc faktoringa finansējuma. Interesanti, ka tie kokmateriālu ražotāji, kuri pirms kara sākuma arī importējuši koksni no Krievijas vai Baltkrievijas, ātri spējuši pārorientēties uz vietējiem piegādātājiem. Tā rezultātā kokrūpniecība kļuvusi par lielāko nozari “Factris” faktoringa portfelī. Otra lielākā pērn bijusi būvniecība, kas bija starp divām finansētākajām nozarēm arī 2021. gadā.
“Factris” 2022.gadā izdevies piesaistīt piekto daļu no sava kopējā klientu skaita. Gada otrajā pusē jaunu klientu piesaiste gan kļuvusi lēnāka. Vajadzību pēc faktoringa daudziem uzņēmumiem mazinājusi nestabilās ekonomiskās situācijas diktētā pāreja no rēķinu pēcapmaksas uz priekšapmaksu, turklāt pat pēcapmaksas termiņi kļuvuši krietni īsāki – uzņēmumiem, kuriem iepriekš tās bija 15-30 dienas, pērn gada otrajā pusē rēķini apmaksāti jau 5-10 dienās, skaidro K. Barons.
Lai gan “Factris” izaugsme turpinās (izsniegto aizdevumu apjoms aug ar ātrumu 7-8% mēnesī), biznesa mērķu izvirzīšana šim gadam ir apgrūtināta ekonomiskās situācijas nenoteiktības dēļ, atzīst K. Barons. Ietekmi uz faktoringa biznesu atstāj arī Eiropas Centrālās bankas piekoptā pretinflācijas politika, paaugstinot “Euribor” aizdevumu procentu likmes, kas audzē finanšu izmaksas un ietekmē izdevumus arī faktoringa klientiem. Lai gan energoresursu cenas šobrīd ir nostabilizējušās, tomēr nav skaidrības, kas ar tām notiks nākamajā ziemā. “Tā šobrīd ir pati lielākā jautājuma zīme,” norāda K. Barons.