factris invoice financing factoring

Factris finanšu eksperti Lietuvā vērš uzmanību uz jaunu krāpniecības tendenci – sakarā ar ievērojamu pārdošanas apjomu kritumu pandēmijas laikā tirdzniecības uzņēmumi saskaras ar fiktīvu pasūtījumu pieaugumu.

Lai būtu vieglāk pārdzīvot krīzi, uzņēmumu vadītāji mēdz pieņemt pasūtījumus no jauniem klientiem, ar kuriem iepriekš nav sadarbojušies. Šādu “klientu” vidū mēdz būt krāpnieki, kas organizē plaša mēroga uzbrukumus uzņēmumiem, pasūtītās preces pārdodot melnajā tirgū, liecina starptautiskās faktoringa kompānijas Factris rīcībā esošie dati.

 

Riska zonā – mazie un jaunie uzņēmumi

Kā liecina Factris pieredze Lietuvā, lielākam krāpniecības riskam ir pakļauti mazāki un tirgū jauni uzņēmumi, kuru īpašnieki vai direktori nav gatavi lielākam riskam un, pašiem nezinot, var apstiprināt fiktīvus pasūtījumus.

“Mazo uzņēmumu pārstāvjiem nereti trūkst pieredzes klientu analīzē. Arī jaunajiem uzņēmumiem bieži nav negatīvas pieredzes norēķinu jomā, tāpēc viņi biežāk nonāk krāpnieku slazdos,” situāciju Lietuvā komentē Kaspars Barons, Factris izpilddirektors Latvijā. Fiktīvu pasūtījumu scenāriji mēdz būt dažādi.

“Viens no skaidriem signāliem, ka klients varētu nebūt godīgs, ir atteikšanās veikt avansa maksājumu pat par nelielu pirmo pirkumu un prasība atlikt maksājumu. Protams, ja klients ir zināms biznesa partneris, tā var būt standarta prakse, īpaši attiecībās ar lielajiem klientiem, taču īpaša uzmanība jāpievērš maksājuma atlikšanas piešķiršanai jaunajiem klientam,” uzsver K. Barons.

Tāpat jābūt vērīgiem, ja klients preču piegādes laikā pēkšņi pieprasa mainīt noliktavas piegādes adresi, kas nepieder tieši uzņēmumam un pēc piegādes apstrīd produktu saņemšanas faktu. Krāpnieki Lietuvā bieži izmanto arī esošos klientus ārzemēs, kuru aizsegā viltus pasūtījumus veic viņu vārdā. Ir vēl viens scenārijs – krāpnieki piesavinās klienta direktora identitāti un viņa vārdā organizē viltus pasūtījumus.

 

Zaudējumi daudzu desmitu tūkstošu apmērā

“Krāpšanas slazdā nonākušo uzņēmumu finanšu zaudējumi ir dažādi. Pēc mūsu datiem Lietuvā, no 10 līdz 40 tūkstošiem eiro. Zaudējumi parasti ir atkarīgi no pārdevēja riska tolerances līmeņa un kredītriska pārvaldīšanas prakses,” uzsver K. Barons.

Lielie uzņēmumi biežāk izmanto tirdzniecības kredītlimitu sistēmu, kas nodrošina zemu tirdzniecības kredītlimitu pirmajiem pasūtījumiem. Visbiežāk jaunajiem klientiem tiek piemērota priekšapmaksas sistēma, līdz tiek izveidota laba sadarbības prakse. Lielie uzņēmumi arī biežāk izmanto tirdzniecības vai rēķinu finansēšanas apdrošinātāju pakalpojumus, kas novērtē klienta maksātspēju un pasargā no krāpšanas riska.

“Tomēr jāatceras, ka apdrošināšana neaizsargā pret fiktīviem pasūtījumiem, tāpēc pārdevējiem noteikti ir jāsazinās ar oficiāli nodarbinātajiem apdrošinātā klienta darbiniekiem. Mazāki uzņēmumi, kā redzam no prakses, biežāk mēdz uzņemties lielāku risku, lai pēc iespējas ātrāk palielinātu pārdošanas apjomus. Šādiem uzņēmumiem pat neliels zaudējums var nopietni ietekmēt uzņēmējdarbības nepārtrauktību,” uzsver Factris Latvija.

 

Svarīgākais Factris padoms – nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un pārbaudīt informāciju

Krāpnieki savus uzbrukumus parasti plāno ļoti uzmanīgi. Viņi ir labi sagatavoti, tāpēc labākais padoms uzņēmumiem  ir nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Ir jānovērtē pat vismazākie riska faktori un jāreaģē uz katru nestandarta apstākli. Lai pēc iespējas efektīvāk pasargātu sevi no krāpšanas, jārīkojas šādi:

  • Noskaidrojiet, caur kādiem kanāliem un kā klients uzzinājis par jūsu uzņēmumu;
  • Izpētiet klienta darbības specifiku, lai saprastu, vai jūsu pārdotie produkti atbilst klienta darbības profilam;
  • Pajautājiet klientam, vai viņam ir pieredze preču vai pakalpojumu pasūtīšanā Latvijā;
  • Pieprasiet priekšapmaksu par pirmajiem pasūtījumiem un tirdzniecības kredīta vai faktoringa iespēju nodrošiniet tikai pēc sadarbības izveidošanas;
  • Lūdziet sazināties ar videozvanu. Tā laikā uzziniet par uzņēmuma darbības specifiku, pieredzi, darba metodēm, klientiem, pārdošanas tirgu un novērtējiet atbilžu kvalitāti. Ja iespējams, ieteicams apstiprināt klienta vadītāja identitāti;
  • Vienmēr pārbaudiet, vai iespējamā klienta kontakti atbilst oficiālajos avotos norādītajiem kontaktiem;
  • Novērtējiet klienta maksātspēju, kredītvēsturi. Ja pašam uzņēmumam nav resursu, lai to izdarītu, finansisti un apdrošinātāji var profesionāli novērtēt klienta maksātspēju.

Lai izvairītos no krāpšanas, arī Latvijas uzņēmumiem jābūt vērīgiem un pandēmijas laikā īpaši jādomā par tirdzniecības darījumu drošību, īpaši ņemot vērā jau pastāvošos krāpniecības gadījumus arī Latvijā ar fiktīviem kurjerdienestiem, banku filiāļu darbinieku zvaniem, pasūtījumu zagšanu un fiktīvu izveidi u.c., iesaka uzņēmuma Factris eksperti.

Svarīgākais ir jūsu biznesa stāsts

Virziet savu uzņēmumu izaugsmei un izstāstiet savu stāstu kopā ar Factris

Svarīgākais ir jūsu biznesa stāsts

Virziet savu uzņēmumu izaugsmei un izstāstiet savu stāstu kopā ar Factris