Kopš 2008. gada kredītu tirgus “burbuļa” pārsprāgšanas un ekonomiskās krīzes, kas Latvijā izrādījās viena no dziļākajām pasaulē, banku kreditēšana aizvien nav pilnvērtīgi atjaunojusies un saglabājas ļoti zemā līmenī.
Bankas kredītu izsniegšanā kļuvušas ārkārtīgi piesardzīgas, izvairoties pat no vismazākā riska, kas apgrūtina uzņēmumu iespējas saņemt darbības attīstībai nepieciešamos līdzekļus.
Kreditēšana atkal vājinās
Laika posmā no 2009. gada iekšzemes kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu Latvijā samazinājies gandrīz trīs reizes – 2022. gada septembrī tas bija 36%, kas ir otrs vājākais rādītājs starp eirozonas valstīm, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Interesanti, ka kopš 2008. gada dižķibeles iekšzemes kredīti attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijā pirmo reizi atsāka nedaudz pieaugt tikai 2016. gadā, taču šī izaugsme nav saglabājusies stabila, bet lēkājusi kā pa “amerikāņu kalniņiem”.
Jau 2018. gadā atkal bija vērojams izsniegto kredītu kritums (uzņēmumiem tas samazinājās līdz mīnus 1,5% aprīļa mēnesī), savukārt 2019. gada maijā (uzņēmumiem) sasniedza gandrīz 6 % pieaugumu. Covid-19 pandēmijas laikā atkal sekoja dziļš kritums, kas zemākajā punktā nonāca 2022. gada martā (mīnus 8,1% uzņēmumiem).
Kopš tā brīža kreditēšanas tempi uzņēmumiem gan strauji pieauga, uzkāpjot līdz 10,4% lielam pieaugumam pērnā gada novembrī, taču eksperti prognozē, ka patlaban tendence atkal pagriežas pretējā virzienā. Iemesls tam ir Eiropas Centrālās bankas pretinflācijas pasākums – kredītprocentu likmju paaugstināšana, kas kreditēšanu ievērojami sadārdzina. Tāpat ietekme ir ekonomikas īslaicīgai recesijai un vispārējai makroekonomiskās vides nenoteiktībai aukstajos ziemas un pavasara mēnešos, uzskata Latvijas Banka.
Komercbankas noraida pārmetumus par pārāk konservatīvu kredītriska politiku un apgalvo, ka paši uzņēmumi neesot kredītspējīgi. Daļa no tiem strādājot “pelēkās” ekonomikas sektorā, daļai trūkst pašu kapitāla (kā zināms, lielā mērā tieši šīs problēmas risināšanai tika ieviesta 2018. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, piemērojot 0% likmi reinvestētai peļņai) un biznesa rentabilitātes, tāpat potenciālie kredītņēmēji nespējot iesniegt biznesa prognozes un skaidru attīstības plānu.
Zaudē 3,2% IKP pieauguma
Kredītu trūkums ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumu iespējas attīstīties un eksperti to uzskata par vienu no galvenajiem iemesliem Latvijas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas (lai gan arī tur, īpaši Lietuvā, situācija ar biznesa kreditēšanu nepavisam nav spoža un atpaliek no vidējiem kreditēšanas tempiem eirozonā).
Latvijas Banka jau 2019. gadā aprēķinājusi, ka uzņēmumu kreditēšana Latvijā par apmēram 14% atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, savukārt investīcijas privātā biznesa sektorā Latvijā četru gadu griezumā būtu bijušas vismaz par 10% augstākas, ja kreditēšana līdzinātos vismaz Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, par eirozonu nerunājot. Eksperti veikuši arī simulācijas, kas parāda, ka zemākas kreditēšanas (salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem) dēļ Latvija zaudējusi vismaz 3,2% IKP pieauguma četru gadu periodā jeb 0,8% gadā.
Uzņēmumu nepieciešamība pēc kredītiem, jo īpaši īstermiņa kredītiem pašreizējos apstākļos tikai pieaug. Uzņēmumiem nepieciešams īstermiņa finansējums apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, ko veicinājis straujais energoresursu cenu pieaugums. Tas sekmē pārsnieguma kredītu un kredītlīniju pakalpojumu izmantošanu.
Iespēja ātrāk piekļūt naudai
Šajā situācijā Latvijā joprojām salīdzinoši maz zināma alternatīva ir finansējuma izsniegšana pret uzņēmuma klientu neapmaksātajiem rēķiniem jeb faktorings. Šis mehānisms atrisina virkni problēmu, kas saistītas ar tradicionālās kreditēšanas riskiem, jo būtībā ikvienam finansējumam pretī jau ir droša ķīla – sagaidāmi apmaksājams rēķins no pārbaudīta klienta – turklāt šī ķīla vēl tiek papildus apdrošināta ar apdrošināšanas kompāniju starpniecību.
Arī Konkurences padome atzīmējusi, ka “piegādātāju un pircēju vidū arvien populārāki kļūst piegādes ķēdes finansēšanas platformu sniegtie pakalpojumi, kas piedāvā nodrošināt ērtu un operatīvu rēķinu apmaksas sistēmu, izmantojot dažādus rēķinu finansēšanas mehānismus, piemēram, faktoringu, reverso faktoringu, rēķinu diskontēšanu, debitoru parādu finansēšanu u.c.” Turklāt Konkurences padomes vērtējumā šāda veida finansēšanas mehānisms “piedāvā izteiktas priekšrocības visiem dalībniekiem. Kamēr piegādātāji iegūst ātrāku piekļuvi naudai, tirgotājiem ir vairāk laika, lai nomaksātu savus atlikumus. Abas puses var izmantot naudu citiem projektiem, lai nodrošinātu, ka to attiecīgās darbības norit nevainojami.”
Diemžēl arī faktoringa finansējumu Latvijas uzņēmēji saņem ievērojami mazāk nekā viņu kolēģi Baltijas kaimiņvalstīs – aptuveni rēķinot, proporcija ir divas reizes mazāka nekā Igaunijā un gandrīz trīs reizes mazāka nekā Lietuvā. Šajā gadījumā gan atbildīgi ir paši uzņēmēji, kas acīmredzot nav pietiekami informēti un tāpēc gana aktīvi neizmanto šo iespēju. Savukārt citur Eiropā uzņēmēji ir zinošāki un tradicionālo kredītdevēju inertumu aktīvāk iemaina pret elastīgo rēķinu finansēšanas opciju.