Kaspars Barons, faktoringa kompānijas “Factris Latvia” biznesa attīstības vadītājs
Rēķinu maksājumu kavēšana biznesa sektorā kļuvusi par tik būtisku problēmu, ka nopietni ietekmē uzņēmumu ekonomisko attīstību un reizēm pat dzīvotspēju.
Pēc Factris novērojumiem, maksājumu kavējumu problēma īpaši mēdz saasināties tieši vasaras laikā, kas daudziem uzņēmumiem biznesā ir karstākais gada laiks. Tās ir nozares, kas pieredz strauju, uz sezonalitāti balstītu apgrozījuma pieaugumu. Viena no tādām ir lauksaimniecība, īpaši ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecība, kur sākas straujš ražas ievākšanas process, taču mazumtirgotāji nereti atliek rēķinu apmaksu uz vēlāku laiku. Tāpat aktīvākais darba laiks vasarā ir būvniecībā, kur nepieciešams algot vairāk darbinieku. Kopumā rēķinu apmaksas kavēšanos vasarā veicina arī atvaļinājumu perioda iestāšanās, kad daudzi par finansēm atbildīgie darbinieki dodas brīvdienās, tādējādi var rasties kavēšanās ar rēķinu apstrādi un apmaksu. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vasarā nereti galvassāpes rada arī lielveikalu ilgie apmaksas termiņi – produkcija tiek nodota veikalam, bet samaksa par preci tiek saņemta vien pēc 60-90 dienām. Kavēšanās ar rēķinu apmaksu visbiežāk rada apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kas var nopietni paralizēt uzņēmuma darbu.
Maksājumu kompānija “GoCardless” izpētījusi, ka Lielbritānijā neapmaksāto rēķinu “medības” pat likušas daudziem uzņēmējiem pārtraukt iecerētos vasaras atvaļinājumus. Gandrīz divas trešdaļas no aptaujātajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atzinuši, ka vasara ir pats grūtākais laiks, kad panākt laicīgu rēķinu apmaksu, savukārt 57% MVU īpašnieku tas pavisam konkrēti izjauc atpūtas plānus, kad sauļošanās pludmalē vai ceļošanas vietā nākas veltīt laiku parādnieku ķerstīšanai.
Piektdaļai uzņēmēju rēķinu apmaksas panākšana vasaras periodā prasa trīs liekas darba dienas, savukārt katram desmitajam – pat deviņas dienas. Savukārt Latvijā gada laikā kopumā vidēji vienam uzņēmumam jāvelta pat 65 dienas, lai dzītos pēc laikā neapmaksātiem rēķiniem (zvanot, sūtot atgādinājumus, utt.), liecina kompānijas “Intrum” veiktais socioloģiskais pētījums ikgadējā “Eiropas maksājumu ziņojuma” ietvaros.
Arī vairāk nekā puse (52%) aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tiem nācies piekrist pagarinātiem norēķinu termiņiem, kas viņu biznesam ir “kaitējoši”. Vissatraucošākais – 24% Latvijas uzņēmumu norāda, ka rēķinu apmaksas kavējumi ir pat drauds to izdzīvošanai, liecina kompānijas “Intrum” veiktais socioloģiskais pētījums ikgadējā “Eiropas maksājumu ziņojuma” ietvaros.
Pozitīvi, ka uzņēmumi cenšas izmantot dažādas stratēģijas, lai pasargātu sevi no kavētiem maksājumiem. Šogad krietni pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas pieprasa priekšmaksājumu – tādu jau ir 52% (salīdzinājumā ar 41% pērn un 40% aizpērn). Kredītpārbaudes veic 45%, savukārt kredītapdrošināšanu izmanto 24% uzņēmumu. Vēl 20% izmanto banku garantijas, bet 18% pievērš uzmanību krāpniecības prevencijai.
Vienlaikus daudzi uzņēmēji acīmredzot nav dzirdējuši par citu atjautīgu veidu, kā pavisam vienkārši tikt galā ar rēķinu kavējumu problēmu – nevis pašiem dzenoties pakaļ kavētājiem, bet gluži vienkārši pārdodot izrakstītos, vēl neapmaksātos rēķinus. Ar šādu rēķinu uzpirkšanu nodarbojas faktoringa uzņēmumi. Šajā variantā faktoringa sniedzējs par nelielu procentuālu atlīdzību apmaksā uzņēmumam viņa klientu rēķinus un tālāk pārņem to iekasēšanu savā pārziņā – piegādātājs savu samaksu jau saņēmis un tam vairs nav jātērē laiks un pūles.
Vairumā gadījumu faktoringa noformēšanas process ir elementārs – klienti tiešsaistē iesniedz pieteikumu, pievieno neapmaksātu rēķinu un nepieciešamo informāciju un drīzumā saņem apstiprinājumu par finansējuma lēmumu, un visbeidzot, nepieciešamo kapitālu.
”Intrum” dati atklāj, ka vidējais apmaksas kavējuma laiks bizness biznesam sektorā (starpība starp vidējo vienošanos par apmaksas ilgumu un vidējo reālo apmaksas laiku) Latvijā patlaban ir 17 dienas. Tas ir tikpat, cik 2022. gadā. Taču ir nozares, kurās rēķinu kavējumi ir krietni paildzinājušies salīdzinājumā ar pagājušo gadu – pirmkārt, enerģētikas sektors (no 64 līdz 78 dienām), finanšu sektors (no 52 līdz 62 dienām), būvniecība (no 59 līdz 66 dienām), mediju un tehnoloģiju joma (no 51 uz 59 dienām). Ir arī nozares, kur nomaksas termiņi par vairākām dienām saīsinājušies – piemēram, nekustamais īpašums (8 dienas), biznesa pakalpojumi (5 dienas), telekomunikācijas (4 dienas).